plātīties
plātīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
Piemēri..dzinēji [medībās] redz, ka mednieki stāv pūlī, plātās rokām, dedzīgi strīdas un skatās uz upītes pusi.
1.1.Vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti).
PiemēriReizēm viņas balss aizrāvās, mute dīvaini plātījās, it kā trūktu elpas vai būtu pietrūcis vārdu, ar kuriem izteikt savu izmisumu un pretestības garu.
2.sar. Lielīties.
PiemēriMan likās, ka viņš visās lietās grib tikai plātīties un rādīt, cik viņš drošs un varens..
Avoti: 6-2. sējums