plātīt
plātīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt plest (ķermeņa daļas, piemēram, rokas, pirkstus, spārnus).
PiemēriKāds garš vīrietis tur kaut ko stāstīja, plātīja rokas un cilāja āmuru.
Stabili vārdu savienojumiPlātīt rokas.
1.1.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, knābi).
PiemēriBarons Bunduls atkrita savā krēslā un plātīja muti kā zivs uz sausuma..
Stabili vārdu savienojumiPlātīt muti.
1.2.Vairākkārt plest, arī plandīt (piemēram, audumu), parasti rādot, apskatot (to).
Piemēri«Tepat.. vajadzēja būt. Vai neesam pašāvuši garām?» Krusts plāta saburznītu [saburzītu] papīra strēmeli.
Avoti: 6-2. sējums