atcirst
atcirst -cērtu, -cērt, -cērt, pag. -cirtu.
1.trans. Cērtot atdalīt, atšķelt. imperf. Cirst nost.
PiemēriKad serdes sakni (tā Baumanis to sauc) atcērt, tad celms uz reizi izlec no zemes..
2.trans. Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens).
Piemēri..tēšamos cirvjus tēvs noglabā savā ziņā, lai meitieši neatcērt, zarus vai skujas kapādami.
3.trans. Asi un īsi atbildēt.
Piemēri«Es nu būšu desmit un piecpadsmit reiz bagātāka par Vanadzeni.» [saka Liene] - «Kā tad, kā tad, - pie desmit un piecpadsmitreiz vecāka vīra sāniem,» Vanags piemetināja. «Hm! Vai tad tu nezini: labāk zem veca vīra bārdas nekā zem jauna puiša maizes pātagas!» Liene atcirta pretim un vērsās uz durvīm.
3.1.intrans.
Piemēri..viņa bija ar kaut ko neapmierināta. Stīvējās. Atcirta ātrā, ritošā valodā.
4.trans.; pareti Strauji atvirzīt atpakaļ. Atmest.
PiemēriAtcirst galvu atpakaļ.
5.trans.; reti Cērtot padarīt (ko) vaļēju. imperf. Cirst vaļā.
PiemēriAtcirst āliņģi.
5.1.Strauji attaisīt (apģērbu).
PiemēriSieva.. aizpogāja virām vaļā atcirstos svārkus.
6.intrans.; reti Strauji iesist pretī.
PiemēriMārcis piegāja pie Zibeņa [ērzeļa] un uzsita tam pa krustiem. Skaļi nošņākdarnies, ērzelis ar asti atcirta savam kopējam.
Avoti: 1. sējums