vaļība
vaļība -as, s.
1.Vispārināta īpašība → vaļīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIstabā mazliet iereibuša cilvēka vaļībā ienāca Egle.
2.novec. Brīvība. Arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas.
PiemēriTauta zaudēja savu vaļību.
Avoti: 8. sējums