vaļīgs
vaļīgs -ais; s. -a, -ā
vaļīgi apst.
1.Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
PiemēriVaļīgs parketa dēlītis.
- Vaļīgs parketa dēlītis.
- Vaļīgs pinums.
- Vaļīgs mezgls.
- Turēt izkapts kātu rokā vaļīgāk.
- Vaļīgi savilkta josta.
- Piegāja, pašķieba [zēni] durvīs vaļīgu dēļa galu, spraucās iekšā [šķūnī].
- ..sekretārs glauda tumšā uzvalka atlokus, sarausta ciešāk vai atlaiž vaļīgāk kaklasaiti..
- Matu šķirtne viņai bija tieši galvvidū, abās pusēs tai cirtas vaļīgi slīga lejup gar deniņiem un kalsnajiem vaigiem.
- pārn. ..tuvības saites [starp draudzenēm] kļuva vaļīgākas ar katru gadu.
Stabili vārdu savienojumiPalaist vaļīgāk grožus. Vaļīga mēle.
- Palaist vaļīgāk grožus idioma — Piešķirt lielāku brīvību.
- Vaļīga mēle idioma — Saka, ja cilvēks ir runīgs, arī nevajadzīgi daudz runā, izpaužot ko noklusējamu.
1.1.Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu). Tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
PiemēriAgrafenai bija tumši, kupli svārki līdz zemei, blūze pārlaista tiem pāri, jo apģērbu vajag taisīt tādu vaļīgu: tēju padzērušās un plāceņu paēdušās kupču sievas mīl atlaisties krēslā, nesajūtot nekādu iežņaugu ap vidu.
- Agrafenai bija tumši, kupli svārki līdz zemei, blūze pārlaista tiem pāri, jo apģērbu vajag taisīt tādu vaļīgu: tēju padzērušās un plāceņu paēdušās kupču sievas mīl atlaisties krēslā, nesajūtot nekādu iežņaugu ap vidu.
- Sniegs sausi gurkstēja zem ragavu sliecēm, zem cilvēku un zirgu soļiem, kā milti sabira vaļīgās pastalās, lai tur saplaktu, gājēju pēdu siltuma kausēts.
1.2.Tāds, kas nav ciešs, stingrs, arī noteikts (piemēram, par tvērienu).
PiemēriEs nepūlos izņemt savu plaukstu no siltās [bērna] rociņas, kuras aptvēriens kļūst arvien vaļīgāks.
- Es nepūlos izņemt savu plaukstu no siltās [bērna] rociņas, kuras aptvēriens kļūst arvien vaļīgāks.
- Viņa sejā bija aizvainotība, un rokas vaļīgi svaidījās kā linu kulstītājam.
2.Brīvs, neaizņemts (par laikposmu), bezrūpīgs (par dzīvi).
PiemēriĶocīšu Eglītes kāzās, kuras, kā rudens vaļīgā laikā, dzēra jau trešo dienu, ieradās gluži negaidīts viesis..
- Ķocīšu Eglītes kāzās, kuras, kā rudens vaļīgā laikā, dzēra jau trešo dienu, ieradās gluži negaidīts viesis..
- Lauksaimniecības nodaļas līdzstrādnieki bija nodevuši savus kārtējos materiālus laikraksta.. numuram - iestājās vaļīgāks brīdis..
- Viņš žēloja tēvu tāpēc, ka ar viņa nāvi beidzās viņam vieglās, vaļīgās dienas pilsētā, sākās nopietnā darba dzīve..
- Mēs bijām vasarās paraduši dzīvot vaļīgi, ēst nekārtīgi..
2.1.Tāds, kam ir brīvs, neaizņemts laiks.
Piemēri..Ritai darba bija mazāk un viņa kļuva vaļīgāka.
- ..Ritai darba bija mazāk un viņa kļuva vaļīgāka.
- ..Kārlis kādā dienā aizgāja uz pagastnamu, kur varēja apklausīties pie ļaudīm, vai kāds nezina vaļīgu gaitnieci, kas nebaidītos no darba...
3.Tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti. Tāds, kas izturas pieņemtajām normām neatbilstoši, izlaidīgi.
PiemēriViņš cerēja, ka pēc pēdējās plašās sarunas viņi kļūs atklātāki viens pret otru, vaļīgāki satiekoties, brīvāki vārdos.
- Viņš cerēja, ka pēc pēdējās plašās sarunas viņi kļūs atklātāki viens pret otru, vaļīgāki satiekoties, brīvāki vārdos.
- Slinks uz darbu un gaužām vaļīgs mutē ir Jānis Rozīte.
- Skuķi taču bija cītīgi tēlojuši vaļīgas un dabūjamas dāmas.
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMārtiņš.., staigādams pa sava nama viesistabu, juta pavisam neapslāpējamu tieksmi ērti un vaļīgi izlaisties sēdeklī..
- Mārtiņš.., staigādams pa sava nama viesistabu, juta pavisam neapslāpējamu tieksmi ērti un vaļīgi izlaisties sēdeklī..
- Viņš izlikās neko nemanām, tīši ieņemdams uzsvērti nepiespiestas un vaļīgas pozas - atpogāja svārkus, tina ap pirkstu kaklasaiti..
- ..pasaulē pēdējo piecdesmit gadu laikā izmaiņas notikušas arī intīmajā sfērā. Uzskati kļuvuši vaļīgāki, pašķīduši ētikas mūrējumi..
Avoti: 8. sējums