Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vaļinieks
vaļinieks -a, v.
vaļiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; vēst.
Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
Piemēri18.-19. gadsimtā pirts kā trūcīgo lauku ļaužu - vaļinieku, darba nespējīgo invalīdu un vecu cilvēku miteklis.. pazīstama visā Latvijā.
Avoti: 8. sējums