vaļsirdīgs
vaļsirdīgs -ais; s. -a, -ā
vaļsirdīgi apst.
1.Tāds, kas parasti pilnībā atklāj savas domas, pārdzīvojumus. Atklāts (4).
PiemēriNē, viņa vairs nav īsti laba pret māti, nav vaļsirdīga. Baibai ir savs noslēpums.
- Nē, viņa vairs nav īsti laba pret māti, nav vaļsirdīga. Baibai ir savs noslēpums.
- Lieknis jau bija manāmi iereibis un juta neatvairāmu dzinuli būt vaļsirdīgam, atklāt kādam visu..
- Kļuvis gluži vaļsirdīgs, Mora atzinās - viņa sapnis esot kļūt par rakstnieku.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVaļsirdīga saruna.
- Vaļsirdīga saruna.
- Vaļsirdīga atzīšanās.
- Vaļsirdīga atbilde.
- «Sakiet man, bet pavisam vaļsirdīgi, roku uz sirds, - vai esat apmierināts ar darbu?»
- ..viņš smējās tik sirsnīgi, tik vaļsirdīgi un suģestējoši, ka arī es nespēju noturēties un smējos līdzi.
- Viņas vēstījums kļuva pavisam vaļsirdīgs. Zemapzinīgas tieksmes, tumšas vēlēšanās izplūda vārdos kā karsti tvaicīga [tveicīga] dvēseles upe.
Avoti: 8. sējums