Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vaļveidīgie
vaļveidīgie -o, vsk. vaļveidīgais, -ā, v.; zool.
Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona košanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Šīs kārtas dzīvnieki. Vaļi.
PiemēriVaļveidīgie izplatīti visos pasaules okeānos un jūrās (lielākā daudzumā dienvidu puslodē), tikai nedaudzas sugas dzīvo Amerikas un Dienvidāzijas upēs..
Avoti: 8. sējums