vaļa
vaļa -as, s.; parasti vsk.
1.Brīvs laiks. Stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
PiemēriPēdējo nedēļu ar tiem karstajiem sējas darbiem neiznāca vaļas paskatīties, kā zāle aug pļavās..
Stabili vārdu savienojumiVaļas brīdis. Vaļas prieks.
2.Brīvība. Iespēja brīvi rīkoties, izturēties.
PiemēriLiela vaļa.
Stabili vārdu savienojumiDot (arī ļaut) vaļu. Savā vaļā.
2.1.Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja.
PiemēriĻaut vaļu līksmībai.
2.2.Neierobežota (dabas norises, parādības u. tml.) izpausmes iespēja.
PiemēriKalnā, kur vējiem vaļa, stāv Braki.
Stabili vārdu savienojumiDot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu. Dot vaļu rokām.
Avoti: 8. sējums