upe
upe upes, dsk. ģen. upju, s.
1.Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
PiemēriStrauja upe.
Stabili vārdu savienojumiGalvenā upe. Laika upe (arī straume, rats).
1.1.ģen.: upes, retāk upju, adj. nozīmē Tāds, kas parasti sastopams upēs, tām līdzīgās ūdenstecēs vai to krastos (par dzīvniekiem, augiem, to sugām).
PiemēriUpes zutis.
Stabili vārdu savienojumiUpes vēzis.
1.2.pārn. Ļoti liels daudzums, parasti plūstoša, šķidruma.
Piemēri..lietus gāza vienā baltā straumē,.. pa ceļa gravu lejup plūda vesela upe.
Avoti: 8. sējums