untumains
untumains -ais; s. -a, -ā
untumaini apst.
1.Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas. Kaprīzs.
PiemēriUntumains bērns.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..viņa negaidot izteica tik dīvainu iegribu, ka es pat satrūkos, - tā bija mirēja untumainā vēlme!
1.2.Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku). Niķīgs (2).
PiemēriUntumains zirgs.
1.3.pārn. Pēkšņi mainīgs, nepastāvīgs (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
PiemēriTik untumaina ziema ilgi nebija piedzīvota: sniegs un sals mainījās ar atkusni un lietu, bet bezvēja diena vakara pusē izvērtās puteņainā aukā.
Avoti: 8. sējums