untumains
untumains -ais; s. -a, -ā
untumaini apst.
1.Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas. Kaprīzs.
PiemēriUntumains bērns.
- Untumains bērns.
- Sievasmāte.. smagi pārdzīvoja gultas režīmu, kļuva nervoza un untumaina, pieprasīja, lai kāds pastāvīgi sēdētu pie viņas.
- Bet māte atkārtoja savu: «Sadot tikai tādai untumainai meitenei! Kas šai tur aplokā par gulēšanu. Vai nevar tepat mājās gulēt?»
- Gadās dzirdēt, ka mode līdzinoties untumainai sievietei, kuras garastāvokļa maiņas neesot paredzamas, jo nekādiem loģikas likumiem nepakļaujoties.
- pārn. ..sīpoli šajā [kopšanas] ziņā ir daudz untumaināki par citiem dārzeņiem.
- pārn. ..cik untumaina un nenoturīga ir it sevišķi laime pat šķietami viscerīgākajās situācijās..
- pārn. Slava ir untumaina. Dažu tā spārno uz mūžu, citu padara par nelabojamu godkāri un liek neremdināmi alkt pēc nebeidzamiem suminājumiem.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..viņa negaidot izteica tik dīvainu iegribu, ka es pat satrūkos, - tā bija mirēja untumainā vēlme!
- ..viņa negaidot izteica tik dīvainu iegribu, ka es pat satrūkos, - tā bija mirēja untumainā vēlme!
- Audzinātajā saprata, ka Anhena par katru cenu gribēs panākt savu, jo pazina audzēknes untumaino raksturu un valdonīgo dabu.
1.2.Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku). Niķīgs (2).
PiemēriUntumains zirgs.
- Untumains zirgs.
1.3.pārn. Pēkšņi mainīgs, nepastāvīgs (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
PiemēriTik untumaina ziema ilgi nebija piedzīvota: sniegs un sals mainījās ar atkusni un lietu, bet bezvēja diena vakara pusē izvērtās puteņainā aukā.
- Tik untumaina ziema ilgi nebija piedzīvota: sniegs un sals mainījās ar atkusni un lietu, bet bezvēja diena vakara pusē izvērtās puteņainā aukā.
- Mēdz apgalvot, ka mode ir mainīga, untumaina, un tiešām - gandrīz katra jauna sezona mums atnes dažas pārmaiņas, citreiz pat pārsteidzošas, apģērba ārējā izveidojumā.
Avoti: 8. sējums