untums
untums -a, v.
1.Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba. Kaprīze.
PiemēriBērna untumi.
Stabili vārdu savienojumiDabas untums.
1.1.pārn. Pēkšņa pārmaiņa, nepastāvība (parādībām dabā vai sabiedrībā).
Piemēri..mājlopi, kuru produktivitāti savā labā izmanto cilvēks, jāaizsargā pret laika apstākļu untumiem..
1.2.reti Ieradums.
Piemēri«Man, lūk, tāds untums: nevaru paciest, ka Mālniekos, kamēr man acis vaļā, nevalda kārtība.»
Avoti: 8. sējums