untums
untums -a, v.
1.Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba. Kaprīze.
PiemēriBērna untumi.
- Bērna untumi.
- Izdabāt vīra untumiem.
- Meitenei uznāca untumi.
- «Sievietēm vienmēr kādi untumi. Nu kāpēc viņa nevarēja nākt pie jums! Pazīstami cilvēki, veci draugi... Bet nē un nē - ja Oskars, tad viņa neparko!»
- Reiz jau viņi [cirka administrācijā] bija tam piedevuši, kad tas [artists] pēkšņi lauza līgumu pagājušā pavasarī... Lieli artisti var atļauties lielus untumus..
- Vēl nesen pilnīgi sapratis un attaisnojis skolotāju Murjāni, pēkšņi viņš pieļāva domu, ka tāda izturēšanās ir tikai ietiepība, vecuma untums.
- sal. ..Elizabetei pēkšņi sagribējās ķīseli. Tas bija gluži kā slimnieka untums.
Stabili vārdu savienojumiDabas untums.
- Dabas untums idioma — Neparasta, negaidīta parādība dabā.
1.1.pārn. Pēkšņa pārmaiņa, nepastāvība (parādībām dabā vai sabiedrībā).
Piemēri..mājlopi, kuru produktivitāti savā labā izmanto cilvēks, jāaizsargā pret laika apstākļu untumiem..
- ..mājlopi, kuru produktivitāti savā labā izmanto cilvēks, jāaizsargā pret laika apstākļu untumiem..
- Teodors Zaļkalns bija tik apdāvināts, ka viņam nebija īpaši jānopūlas būt pamanāmam. Neaizrāvās arī ar vispārējās modes untumiem, viņam bija pašam savs stils..
1.2.reti Ieradums.
Piemēri«Man, lūk, tāds untums: nevaru paciest, ka Mālniekos, kamēr man acis vaļā, nevalda kārtība.»
- «Man, lūk, tāds untums: nevaru paciest, ka Mālniekos, kamēr man acis vaļā, nevalda kārtība.»
- Žanis: Ikvienam savs untums, - tā, sievas tev, jums Šis praktiski aplamais tautiskums.
Avoti: 8. sējums