untumoties
untumoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Būt untumainam.
PiemēriTāda lieta, ka nevarētu vienoties, ka viens untumotos vai nepamatoti domātu citādi, viņu mazajā trīscilvēku kolektīvā pagaidām nepastāv.
- Tāda lieta, ka nevarētu vienoties, ka viens untumotos vai nepamatoti domātu citādi, viņu mazajā trīscilvēku kolektīvā pagaidām nepastāv.
- Cik labi, ka viņa neuntumojās un nepalika pirtī, kamēr viņš pamodīsies, nobaidīsies, skries un meklēs - māmucīt, kur tu tik ilgi?
- pārn. ..zirgs.. vairs neuntumojies.
1.1.pārn. Būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā).
Piemēri..sākuši untumoties laika apstākļi, pēkšņi iestājies stiprs sals..
- ..sākuši untumoties laika apstākļi, pēkšņi iestājies stiprs sals..
- Laiks untumojās - gandrīz vai veselu diennakti bez pārtraukuma lija ražens lietus.
Avoti: 8. sējums