zvejot
zvejot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
PiemēriTe mēs.. ar tīklu jedām zvejojām stores..
- Te mēs.. ar tīklu jedām zvejojām stores..
- Literatūrā ir norādes, ka arī Latvijā kādreiz zvejotas pērles.
- pārn. «Dejas zāle ir tas dīķis, kur zvejot sev vīrus, balles uzvalks ar izgrieztām krūtīm tā ēsma...»
1.1.intrans.
PiemēriAnsis Dziesma ēda ilgi, pa vidu runāja, stāstīja, kā.. gandrīz saplēsuši tīklu, lai cik uzmanīgi zvejodami.
- Ansis Dziesma ēda ilgi, pa vidu runāja, stāstīja, kā.. gandrīz saplēsuši tīklu, lai cik uzmanīgi zvejodami.
- Lielās upes lejtecē.. sēkļos zvejoja ar vadiem..
- Es redzēju jūriņā Trīs zvejniekus zvejojam: Zelta laiva, zīda tīklsº, Sudrabiņa zēģelītes.
1.2.sar. Vilkt, smelt no šķidruma (ko).
PiemēriKārlis jau noliecies pār galdu un skārda bļodiņā zvejo nūdeles..
- Kārlis jau noliecies pār galdu un skārda bļodiņā zvejo nūdeles..
- Māte zvejoja no katliņa brūnas alus desas, un Gunārs.. steigšus nometās pie galda.
- Slepeni viņš ielavījies muižas virtuvē un no cūku spaiņiem zvejojis maizes garozas un kartupeļus.
1.3.intrans.
Piemēri..Ķencis zvejoja vēl pamazām ar kausu pa katlu, žēlodamies, ka zupa esot jāatstāj neizstrēbta.
- ..Ķencis zvejoja vēl pamazām ar kausu pa katlu, žēlodamies, ka zupa esot jāatstāj neizstrēbta.
- ..tēvs.. zvejo ar karoti pa šķīvi, bet nevar satvarstīt nevienu rīvēto kartupeļu bumbiņu.
2.sar. Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
PiemēriGusts: Viņdien pats stāstīji, ka tevi ar ķeksi zvejojuši laukā, kad esot novēlies ostā no liellaivas.
- Gusts: Viņdien pats stāstīji, ka tevi ar ķeksi zvejojuši laukā, kad esot novēlies ostā no liellaivas.
- Tas [saimnieks] jau bij sēdus un ar kārtu kārtām lāpītās zeķēs apautām kājām zvejoja tupeles no lāvas apakšas laukā.
Avoti: 8. sējums