palēkties
palēkties -lecos, -lēcies, -lēcas, pag. -lecos; refl.
1.Ar lēcienu pavirzīties (uz augšu).
PiemēriPalēkties no prieka.
- Palēkties no prieka.
- Palēkties uz vienas kājas.
- Palēkties gaisā.
- Janelis ieskrējās, palēcās un norāva sauju liepu lapu. Tikai tāpat, jo viņam gribējās lēkt.
- Es tikai palēcos uz augšu, it kā man zem kājām būtu nokaitēta dzelzs.
- Cālis palēcās, bet tad atcerējās, ka viņam spārnu vēl nemaz nav..
- Pametu acis katliņos - sirds palecas gaisā,.. - katrā katliņā sauja konfekšu.
Stabili vārdu savienojumiIet (arī skrien) palēkdamies. Sirds palecas.
- Iet (arī skrien) palēkdamies — Saka, ja kāds ļoti ātri iet (skrien).
- Sirds palecas — Saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
2.parasti 3. pers. Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
Piemēri..uz tilta ore palēcās tā, ka sedlinieks sāka bļaut, lai nelaužot taču kaulus kopā.
- ..uz tilta ore palēcās tā, ka sedlinieks sāka bļaut, lai nelaužot taču kaulus kopā.
- Katrā bedrītē.. motocikls palēcās gaisā un draudēja nostāties šķērsām ceļam.
2.1.Šūpojoties (parasti lielos viļņos) strauji pavirzīties (uz augšu) – par ūdens transportlīdzekļiem.
PiemēriKoši zaļais loča kuterītis, viļņos palēkdamies un valstīdamies, pienāk pie trapa, reizumis gandrīz stāvus sasliedamies uz viļņa galotnes.
- Koši zaļais loča kuterītis, viļņos palēkdamies un valstīdamies, pienāk pie trapa, reizumis gandrīz stāvus sasliedamies uz viļņa galotnes.
3.parasti 3. pers. Tiekot atrautam no pamata, strauji pavirzīties uz augšu (par priekšmetiem).
PiemēriViņš trieca dūri uz galda, ka glāzes palēcās un noskanēja.
- Viņš trieca dūri uz galda, ka glāzes palēcās un noskanēja.
- Es metu akmeni gar ūdensvirsu, un tas palēcās atkal un atkal un negribēja nogrimt.
- Palēkdamies aizripo sīki akmentiņi.
- pārn. ..no tās [būdas], gluži kā pupas no pārplīsušas turzas, palēkdamās birst ārā ņipras džeza skaņas.
Avoti: 6-1. sējums