Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
paleja
paleja -as, s.
Pazemināta vieta zemes virsā. Vieta zemes virsas pacēluma, paugura piekājē, arī ielejas, gravas lejasdaļā.
PiemēriMāja stāvēja nelielā uzkalnā, un tāpēc apkārt pavērās itin plašs skats. «Aka vai avots droši vien atrodas kaut kur palejā,» sprieda Ansis.
Avoti: 6-1. sējums