palēkties
palēkties -lecos, -lēcies, -lēcas, pag. -lecos; refl.
1.Ar lēcienu pavirzīties (uz augšu).
PiemēriPalēkties no prieka.
Stabili vārdu savienojumiIet (arī skrien) palēkdamies. Sirds palecas.
2.parasti 3. pers. Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
Piemēri..uz tilta ore palēcās tā, ka sedlinieks sāka bļaut, lai nelaužot taču kaulus kopā.
2.1.Šūpojoties (parasti lielos viļņos) strauji pavirzīties (uz augšu) — par ūdens transportlīdzekļiem.
PiemēriKoši zaļais loča kuterītis, viļņos palēkdamies un valstīdamies, pienāk pie trapa, reizumis gandrīz stāvus sasliedamies uz viļņa galotnes.
3.parasti 3. pers. Tiekot atrautam no pamata, strauji pavirzīties uz augšu (par priekšmetiem).
PiemēriViņš trieca dūri uz galda, ka glāzes palēcās un noskanēja.
Avoti: 6-1. sējums