Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
karafe
karafe -es, dsk. ģen. -fu, s.
Stikla trauks ar tievu kaklu un stikla aizbāžņi (parasti ūdens, alkoholisku dzērienu iepildīšanai). Šāds trauks kopā ar tā saturu. Šāda trauka saturs.
PiemēriNopirkt kristāla karafi ar glāzēm un paplāti.
Avoti: 4. sējums