karadraudze
karadraudze -es, dsk. ģen. -džu, s.; vēst.
Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā).
PiemēriStāsta, ka zem šā koka serbu tautas teiksmu varonis Kraļevičs Marko esot dzēris vīnu, gatavodamies ar savu karadraudzi doties karā.
Avoti: 4. sējums