karagājiens
karagājiens -a, v.; mil.
1.Karadarbība (pret kādu valsti).
PiemēriDirektīvā.., ko Hitlers parakstīja 1940. gada 18. decembrī, nebūt nebija nejauši izraudzīts kodēts nosaukums «Barbarosas plāns». Otrā pasaules kara galvenajam aktam - agresijai pret Padomju Savienību - tādējādi it kā tika dota krusta karagājiena simboliskā jēga.
1.1.pārn. Organizēta darbība (pret kādu cilvēku, sabiedrības grupu, arī pret kādu parādību).
PiemēriKopā ar pārējiem ciemata bērniem Antons uzsāk karagājienu pret tiem, kas «sagandē dzimtās zemes skaistumu un pat iznīcina tās spēku».
Avoti: 4. sējums