karagaitas
karagaitas -u, vsk. karagaita, -as, s.
Karavīra pienākumu pildīšana kara laikā. Kara gaitas.
PiemēriDoties karagaitās.
- Doties karagaitās.
- Pārnākt no karagaitām.
- Nekādas asinsradniecības saites tā nesien cilvēkus kā kopīgas karagaitas..
- Pēc dažām dienām rītausmā Ansis ar mazo Laimu pie rokas iznāca klajumā, kur atradās mājas, no kurām Ansis pirms pieciem gadiem bija devies karagaitas.
Avoti: 4. sējums