karabiedrs
karabiedrs -a, vokatīvs karabiedri, v.
karabiedre -es, dsk. ģen. -ru, s.
karabiedrene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos. Kara biedrs.
PiemēriSatikt bijušos karabiedrus.
Avoti: 4. sējums