Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pusgaita
pusgaita -as, s.
1.Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
PiemēriAlberts redz, ka kuteris pusgaitā braukā šurpu turpu.
  • Alberts redz, ka kuteris pusgaitā braukā šurpu turpu.
  • Šika izvadīja kuģi no dreifa un turēja pusgaitā pret vilni..
  • Lai nesadurtos ar pretim nākošajiem kuģiem, mēs ejam ar pusgaitu un ik pēc brīža dodam miglas signālus..
1.1.Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.).
Piemēri..[kuģa] dzinēji vēl strādāja pusgaitā..
  • ..[kuģa] dzinēji vēl strādāja pusgaitā..
Avoti: 6-2. sējums