Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pusgarš
pusgarš -ais; s. -a, -ā
pusgari apst.
1.Vidēji garš.
PiemēriPusgarš baļķis.
  • Pusgarš baļķis.
  • Pusgaras rozes.
  • Dejoja tikai Ruta un Gvido. Dažbrīd Ruta atliecās tik tālu atpakaļ, ka pusgarie melnie mati.. slaucīja grīdu.
1.1.parasti ar not. galotni. Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu).
PiemēriPusgarā jaka.
  • Pusgarā jaka.
  • Pusgarās zeķes.
  • Savas pozīcijas patur arī brīvas pusgarās piedurknes, kas beidzas mazliet virs vai zem elkoņa..
  • Pludmales komplekta.. sastāvdaļa jaunietēm.. ir garās, pusgarās un īsās sporta bikses.
Stabili vārdu savienojumiPusgarās bikses.
2.val. Tāds, kam ir vidējs ilgums (par valodas skaņām).
PiemēriPusgarš patskanis.
  • Pusgarš patskanis.
  • Nebalsīgi troksneņi starp īsu uzsvērtu un īsu neuzsvērtu patskani trīszilbju un četrzilbju vārdos parasti ir pusgari..
Avoti: 6-2. sējums