Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pusgarš
pusgarš -ais; s. -a, -ā
pusgari apst.
1.Vidēji garš.
PiemēriPusgarš baļķis.
1.1.parasti ar not. galotni. Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu).
PiemēriPusgarā jaka.
Stabili vārdu savienojumiPusgarās bikses.
2.val. Tāds, kam ir vidējs ilgums (par valodas skaņām).
PiemēriPusgarš patskanis.
Avoti: 6-2. sējums