Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pusgaita
pusgaita -as, s.
1.Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
PiemēriAlberts redz, ka kuteris pusgaitā braukā šurpu turpu.
1.1.Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.).
Piemēri..[kuģa] dzinēji vēl strādāja pusgaitā..
Avoti: 6-2. sējums