Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pusgalva
pusgalva -as, s.
1.Aptuveni puse no (parasti cilvēka) galvas augstuma.
PiemēriValdis bija pusgalvu īsāks, bet plecīgāks par savu.. pretinieku [boksā].
2.Puse vai aptuvena puse no uzturam paredzētas dzīvnieka (parasti cūkas) galvas.
PiemēriIzvārītu cūkas pusgalvu.
Avoti: 6-2. sējums