Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pusgalva
pusgalva -as, s.
1.Aptuveni puse no (parasti cilvēka) galvas augstuma.
PiemēriValdis bija pusgalvu īsāks, bet plecīgāks par savu.. pretinieku [boksā].
  • Valdis bija pusgalvu īsāks, bet plecīgāks par savu.. pretinieku [boksā].
  • ..jaunākā [meita], pusgalvu garāka, vēroja māsu un lūkoja visu darīt tāpat.
  • ..pirmo reizi ieraudzīju, ka viņš ir pusgalvas tiesu garāks par citiem.
2.Puse vai aptuvena puse no uzturam paredzētas dzīvnieka (parasti cūkas) galvas.
PiemēriIzvārītu cūkas pusgalvu.
  • Izvārītu cūkas pusgalvu.
  • Atsevišķos godos un svētkos vēl gatavo arī senos tautas ēdienus: Jaunā gadā cūkas pusgalvu vai cepeti ar skābiem kāpostiem..
Avoti: 6-2. sējums