Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trumulis
trumulis -ļa, v.
1.Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
PiemēriŪdens uzvārīšanai tējai un kafijai lieto dažāda lieluma un veida alumīnija vai skārda trumuļus.
2.Rotējoša, cilindriska lauksaimniecības mašīnas sastāvdaļa (piemēram, kulšanai, zāles smalcināšanai).
PiemēriSieta trumulis.
3.Rotējoša tilpne ar tajā ievietotu abrazīvu (metāllējumu virsmas apstrādei).
Avoti: 7-2. sējums