Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trulums
trulums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → truls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCirvja trulums.
2.Vispārināta īpašība → truls2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriGarīgs trulums.
Avoti: 7-2. sējums