truls
truls -ais; s. -a, -ā
truli apst.
1.Neass.
PiemēriTruls cirvis.
1.1.pārn. Dobjš (pārskanu).
PiemēriUz mūzikas un trulu trokšņu fona mēs dzīvojam. Kurp tie mūs sauc?
1.2.pārn. Samērā stiprs, neass, vienmērīgs, parasti ilgi neatslābstošs (par sajūtām, parasti sāpēm).
PiemēriKrūtīs, kreisajā pusē zem atslēgas kaula, pulsēja trula sāpe, it kā tur būtu iestrēdzis kāds svešķermenis.
1.3.pārn. Tāds, kam nav vairs sākotnējā dziļuma, iedarbīguma, bet kas ilgstoši pārņem, ietekmē (par sāpīgu pārdzīvojumu).
PiemēriĢirts sen vairs nebija pamatskolas knēvelis un uz visu raudzījās citādām acīm. Tomēr trula sāpe un pārestības sajūta nenorima.
2.Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas). Tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot. Arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
Piemēri..viņš nav no tiem trulajiem lamzakiem, kuriem sveša jebkāda dziļāka doma..
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVīrietis bija vienaldzīgiem, truliem sejas pantiem..
2.2.Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
PiemēriTrula vienaldzība.
2.3.pārn. Vienmuļš, vienveidīgs (parasti par darbību, norisi).
Piemēri..visi [zvejnieki] iegrimuši nomācošā, trulā ritmā, ko diktēja tvēriens, naža grieziens un ripojošas zivju galvas.
Avoti: 7-2. sējums