trūkums1
trūkums -a, v.
1.parasti vsk. Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā. Trūcība (1).
PiemēriCiest trūkumu.
2.parasti vsk. Stāvoklis, kad nav kā nepieciešama (piemēram, līdzekļu, apstākļu, īpašību) kādas darbības, norises, stāvokļa īstenošanai, nodrošināšanai.
PiemēriDzīvokļu trūkums.
3.parasti vsk. Stāvoklis, kad (kāda) nav (kur, kādā cilvēku kopumā).
PiemēriJa manis kur trūkst un tas trūkums netiek nomanīts, tad tas manim [man] pašam vislabāk, ka manis tur trūkst.
4.Nepilnība, neatbilstība kādām prasībām, normām.
PiemēriTrūkumi ekonomikā.
4.1.Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība. Nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
Piemēri..ģimenē jāsamierinās citam, ar cita nelāgajām īpašībām. Gan vīram ar sievas trūkumiem un otrādi.
Avoti: 7-2. sējums