trūkties
trūkties trūkstos, trūksties, trūkstas, pag. trūkos; refl.
1.Pēkšņi, strauji celties (parasti stāvus, sēdus).
PiemēriTrūkties no krēsla.
2.Pēkšņi mosties.
PiemēriOļinietes.. nervi bij stipri satriekti, viņa trūkās no miega un murgoja visu nakti..
3.Sākt izjust bailes, parasti pēkšņi.
Piemēri..kur tu šodien ģimenē vairs pilnu paklausību ņemsi, nav vairs tie laiki, un nav vairs tie cilvēki, nav jātrūkstas no mācītāja vai skolotāja, kur nu vēl no vecākiem.
Stabili vārdu savienojumiDabūt trūkties (arī just). Likt (kādam) trūkties.
Avoti: 7-2. sējums