Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
trumpis
trumpis -pja, v.
1.Spēļu kārts ar palielinātu vērtību, nozīmi (attiecīgajā spēlē).
Piemēri«Kņopējiet [pogājiet], vecīši, jau laikus vaļā makus!» Jānis smējās, plīkšķinot trumpi pēc trumpja. «Še... še... še... Un šito esi redzējis?»
  • «Kņopējiet [pogājiet], vecīši, jau laikus vaļā makus!» Jānis smējās, plīkšķinot trumpi pēc trumpja. «Še... še... še... Un šito esi redzējis?»
  • Tā būs smalka prāta spēle, kurā kā trumpja dūzi viņš [izmeklētājs] uzsviedīs galdā 2aņa Klūgas rakstisko liecību.
  • sal. Bieži mēdz vispārīgi runāt un aizbildināties ar materiālu trūkumu, allaž noliekot to priekšā kā tādu trumpi, ko nevar pārsist.
Stabili vārdu savienojumiIzspēlēt trumpi (retāk kārti).
1.1.pārn.; sar. Tas, kas rada priekšrocības, ir izdevīgs.
PiemēriMēs dzīvojam pie jūras, un tas ir mūsu trumpis. Lai tiktu pie bagātības, nevajag ne muižas, ne fabrikas. Mums jābūvē kuģi. Jādibina rēderejas.
  • Mēs dzīvojam pie jūras, un tas ir mūsu trumpis. Lai tiktu pie bagātības, nevajag ne muižas, ne fabrikas. Mums jābūvē kuģi. Jādibina rēderejas.
  • Mans galvenais trumpis bija miers, un mieru rada pārliecība un neizbēgamība..
  • Pazemes raktuves piekritēju trumpis bija pastāvīgs, krietni labvēlīgāks klimats [pazemē].
Avoti: 7-2. sējums