osta
osta -as, s.
Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
PiemēriUpes osta.
- Upes osta.
- Ezera osta.
- Pasažieru osta.
- Zvejas osta.
- Kara osta.
- Ogļu osta.
- Ostas pilsēta.
- Ostas krastmala.
- Ostas piestātne.
- Ostas reids.
- Ostas mols.
- Ostas ierīces.
- Ostas strādnieks.
- Piestāt ostā.
- Noenkuroties ostā.
- Kuģis ar slaidu loku apbrauca apkārt salas ziemeļu ragam, tad pagriezās uz dienvidiem un turēja kursu uz salinieku ostas vārtiem - šī sprauga rifā laikam jau bija kļuvusi zināma visiem Dienvidjūras navigatoriem.
- Patlaban ostu atstāja tāljūru tvaikonis, un viņa sirēnas žēlā un skaļā rūkoņa plūda pār upi un pilsētu.
- Jūras tirdzniecības osta. Kad dzirdam šos vārdus, iztēlē neviļus uzaust tradicionālā aina, kādu esam pieraduši skatīt kinohronikā: okeāna laineri pie muliņiem un celtņu strēles, kas tiecas debesīs.
- pārn. Peksis tam [padomam] paklausa, un karote, sava ceļa no spainīša uz muti gandrīz ne piliena nezaudējusi, iebrauc laimīgi ostā - Pekša mutē.
- Tagad [ziemā] puse no flotes kuģiem pārcēlusies uz Baltijas jūras un Melnās jūras neaizsalstošajām ostām.
Stabili vārdu savienojumiGaisa osta. Laulības osta. Miera osta.
- Gaisa osta idioma — Lidosta.
- Laulības osta idioma — sar. Laulība.
- Miera osta idioma — Vieta, kur nekas netraucē.
- Neaizsalstoša osta — Osta, kurā visu gadu iespējama navigācija.
Avoti: 6-1. sējums