slīkt
slīkt slīkstu, slīksti, slīkst, pag. slīku; intrans.
1.Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piemēri..upe divas reizes tikko neatņēma man dzīvību. Kad pirmo reizi slīku, biju tikai četrus gadus vecs puišelis.
- ..upe divas reizes tikko neatņēma man dzīvību. Kad pirmo reizi slīku, biju tikai četrus gadus vecs puišelis.
- Kanālā slīkusi sieviete, nekādi nespēdama tikt augšā pa stāvo, gludo granīta krastu.
- Ūdens [zēnam] sniedzas jau līdz krūtīm - kaklam, - tad Jancis sāk grimt. Un nu grimst un grimst, it kā upītei nemaz dibena nebūtu. «Tā laikam cilvēki slīkst,» iešaujas tam prātā.
- pārn. Žaniņam šķita, ka viņš slīkst tumšajās burtu rindās kā atvarā. Tūlīt, tūlīt viņš būs neglābjami pagalam.
Stabili vārdu savienojumiSlīkt (arī mirkt) (vienās) asarās.
- Slīkt (arī mirkt) (vienās) asarās idioma — Daudz, arī bieži raudāt.
1.1.pareti Grimt (par ūdens transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
Piemēri«Man stāstīja draugs.., ka reiz kāds putnu mednieku kuteris slīcis. Avārijas brīdī koks gulējis un nelaimi pamanījis tikai tad, kad ūdens jau smēlies mutē.»
- «Man stāstīja draugs.., ka reiz kāds putnu mednieku kuteris slīcis. Avārijas brīdī koks gulējis un nelaimi pamanījis tikai tad, kad ūdens jau smēlies mutē.»
- Šodien saule bāla tek Aiz lielām žēlabām: Vakar slīka oša laiva Sudrabiņa zēģelēm.
1.2.Pārmērīgi mitrā vietā iet bojā (par augiem); kļūt pārmērīgi mitram, tā, ka iet bojā augi (par augsni).
PiemēriKartupeļi slīkst ūdenī.
- Kartupeļi slīkst ūdenī.
- «Vai mūsu zemē kas paaug?» tēvs iesaucās.. «Plika smilts, un tā pati slīkst nost aiz slapjuma.»
2.Grimt, stigt (mīksta, staigna, irdena vieta).
PiemēriTrīscollīgās haubices pārbīdītāji ir pāri kāju lieliem iestiguši.. kā maizes mīkla lipīgajā Kromu mālā, un nu uz strēlnieku rokām paceltās šaujamās ierīces, riteņi un lafete slīkst glumajā zemē.
- Trīscollīgās haubices pārbīdītāji ir pāri kāju lieliem iestiguši.. kā maizes mīkla lipīgajā Kromu mālā, un nu uz strēlnieku rokām paceltās šaujamās ierīces, riteņi un lafete slīkst glumajā zemē.
- pārn. Saule, kas visu vasaru rietējusi Baznīckalna birzē, tagad slīkst taisni ezerā.
3.Pakāpeniski pilnīgi nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
Piemēri..tas ir Jānis Robežnieks, ar kuru.. [Andrejs] Upīts parāda, ka tādam jaunsaimniekam rokas saistītas, tas neglābjami slīkst parādu jūgā..
- ..tas ir Jānis Robežnieks, ar kuru.. [Andrejs] Upīts parāda, ka tādam jaunsaimniekam rokas saistītas, tas neglābjami slīkst parādu jūgā..
- Jo dziļāk viņi slīkst postā, jo nekautrīgāk runā kailās.. dzīvības instinkts..
3.1.pārn. Morāli pilnīgi degradēties.
PiemēriRedzi, ka [cilvēks] slīkst, bet pasniegto roku neņem. Ko vēl darīt, kā audzināt?
- Redzi, ka [cilvēks] slīkst, bet pasniegto roku neņem. Ko vēl darīt, kā audzināt?
Avoti: 7-1. sējums