urdzēt
urdzēt parasti 3. pers., urdz, pag. urdzēja; intrans.
Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci). Plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām. Urgt.
PiemēriPievakarēs žirgti urdzēja strautiņi, bet naktīs.. ūdeņus un atlikušo sniegu sastindzināja sals.
- Pievakarēs žirgti urdzēja strautiņi, bet naktīs.. ūdeņus un atlikušo sniegu sastindzināja sals.
- ..tecēja strauja upīte. Tās ūdeņi jautri urdzēja pa gultnes oļiem.
- Būda, lai gan augstu kalnos, tomēr atrodas gravā starp diviem klusi urdzošiem strautiņiem..
- Šur tur krauju sānos izlauzies pa avotiņam, kura ūdens urdzēdams krīt lejup.
- pārn. Es dāvinu visiem rūgtenās spurdzes - varbūt arī jums caur sirdi prieks urdzēs?
- pārn. Viņa nekad neizlikās, neliekuļoja, bet patiesos vārdos atklāja savas jūtas, kas urdzēja kā dzidrs avota ūdens.
Avoti: 8. sējums