Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
urdziņa
urdziņa -as, s.
1.Dem. → urga.
2.Plūstoša šķidruma (parasti ūdens, sviedru, asins) neliels, šaurs kopums.
PiemēriStrēlniekiem, kuri stāv vagonu vaļējās durvīs, sejās sitas auksts lietus, pil uz cepurēm un smalkām urdziņām līst uz pleciem un krūtīm.
Avoti: 8. sējums