urdziņa
urdziņa -as, s.
1.Dem. → urga.
2.Plūstoša šķidruma (parasti ūdens, sviedru, asins) neliels, šaurs kopums.
PiemēriStrēlniekiem, kuri stāv vagonu vaļējās durvīs, sejās sitas auksts lietus, pil uz cepurēm un smalkām urdziņām līst uz pleciem un krūtīm.
- Strēlniekiem, kuri stāv vagonu vaļējās durvīs, sejās sitas auksts lietus, pil uz cepurēm un smalkām urdziņām līst uz pleciem un krūtīm.
- Sviedru urdziņas notek gar deniņiem, viņa noslauka tās ar priekšauta malu.
- Leja elpoja dziļi un mierīgi, vaigu piekļāvis zemei, un mazas smilšu urdziņas no augšas bira viņa matos..
- No jēra kakla tecēja sīka asins urdziņa..
- pārn. ..virs skursteņa pret debesīm vijās dūmu urdziņa..
Avoti: 8. sējums