Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
urdziņa
urdziņa -as, s.
1.Dem. → urga.
2.Plūstoša šķidruma (parasti ūdens, sviedru, asins) neliels, šaurs kopums.
PiemēriStrēlniekiem, kuri stāv vagonu vaļējās durvīs, sejās sitas auksts lietus, pil uz cepurēm un smalkām urdziņām līst uz pleciem un krūtīm.
Avoti: 8. sējums