Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vētrains
vētrains -ais; s. -a, -ā
vētraini apst.
1.Tāds, kad ir vētra (par laikapstākļiem, laikposmu).
PiemēriVētraina pievakare.
1.1.Tāds, kur bieži ir vētra (parasti par ūdenstilpi, par vietu tās tuvumā).
Piemēri..Biskajas līcis ir viena no visvētrainākajām vietām pasaulē.
1.2.Saistīts ar vētru, tai raksturīgs.
PiemēriVētrains vējš.
1.3.pārn. Tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu.
PiemēriVētrains laikmets.
1.4.pārn. Tāds, kas izpaužas strauji un intensīvi.
PiemēriVētrainas debates.
Avoti: 8. sējums