vēzēt
vēzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Vairākkārt vēzt (ko), arī kustināt, parasti plašā amplitūdā.
PiemēriVēzēt spārnus.
1.1.intrans.
PiemēriCenzdamies nepazaudēt šauro taciņu, ar rokām spēcīgi vēzēdams, šķiru kuplo krūmu zarus un pamazām laužos uz priekšu.
2.intrans. Vēzēties2.
PiemēriIeva peld labi, kā jau jūrmalniece, viņas ķermenis ātri slīd zem ūdens, rokas un kājas vienmērīgi vēzē.
Avoti: 8. sējums