vēzēties
vēzēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
PiemēriVēzēties sitienam.
- Vēzēties sitienam.
- Vēzēties sviedienam.
- Vēzēties ar nūju.
- Vēzēties ar akmeni.
- Kalējs skatās ugunī, roka pati vēzējas.
2.Svārstīties, kustēties, parasti plašā amplitūdā.
PiemēriSavādā gaitā viņš izgāja manēžas vidū. Savādā tāpēc, ka viņa muskuļi bija atbrīvoti, rokas nevēzējās, bet kā nedzīvas slīga gar sāniem.
- Savādā gaitā viņš izgāja manēžas vidū. Savādā tāpēc, ka viņa muskuļi bija atbrīvoti, rokas nevēzējās, bet kā nedzīvas slīga gar sāniem.
- Šūpoles.. vēzējās izplatījumā, grima lejā un cēlās augšā.
Avoti: 8. sējums