vēzda
vēzda -as, s.; apv.
Nūja, spieķis.
PiemēriBeidzot, kad acis asaro, mugura stīva, rokas un kājas dreb, viņiem [cirvim un strādniekam] jāšķiras. Uzticīgais cirvis vēl izdara pēdējo pakalpojumu: pašam Kļimam nocērt ubaga vēzdu...
Avoti: 8. sējums