Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
svīst
svīst svīstu, svīsti, svīst, pag. svīdu; intrans.
1.Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
PiemēriSlimnieks stipri svīst.
  • Slimnieks stipri svīst.
  • Kājas gumijas zābakos svīst.
  • ..es svīdu tā, kā nebiju nekad vēl svīdis ne pie viena darba. Mana mugura un piere mirka vienos sviedros, bet pa matu galiem pilēja lielas lāses..
  • Zirgs svīzdams mīcījās pa dubļiem, kamēr izkļuva no gravas ārā.
  • Bērns [slimojot] kļūst kaprīzs, slikti guļ. Svīst galviņa. Reizēm kļūst mitrs spilventiņš.
1.1.trans.
Piemēri..bruņinieki svīda karstuma un nāves baiļu sviedrus..
  • ..bruņinieki svīda karstuma un nāves baiļu sviedrus..
1.2.pārn. Darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli.
Piemēri«Neviens tev maizi galdā neliks, ja pats nesvīdīs! tīrumā no nakts melnuma līdz nakts melnumam.»
  • «Neviens tev maizi galdā neliks, ja pats nesvīdīs! tīrumā no nakts melnuma līdz nakts melnumam.»
  • Stundām no vietas viņš [skolotājs] dīdīja puikām vācu un latīņu gramatikas likumus un, acis nemirkšķinot, lūkojās, kā zēni svīda, locīdami lietvārdus un darbības vārdus.
2.parasti 3. pers. Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
PiemēriTagad cirtām ar vecmāmiņu žagarus, sausinājām istabiņu pamazām.. Ap Jurģiem vecmāmiņa varēja pāriet uz savu pretistabiņu.., jo logi vairs nesvīda, kad kurinājām.
  • Tagad cirtām ar vecmāmiņu žagarus, sausinājām istabiņu pamazām.. Ap Jurģiem vecmāmiņa varēja pāriet uz savu pretistabiņu.., jo logi vairs nesvīda, kad kurinājām.
  • ..[pirts] priekšnamā logs svīdis Un miglā spuldze blāv..
  • Iedomājieties cehu, kur ražošanas procesa dēļ ir «mitrs klimats». Brilles svīst, tās nepārtraukti jāslauka.
2.1.trans.
PiemēriLogu rūtis pastāvīgi svīda savus drēgnos sviedrus un vienmēr bija nespodras..
  • Logu rūtis pastāvīgi svīda savus drēgnos sviedrus un vienmēr bija nespodras..
3.parasti 3. pers. Aust (par rīta gaismu). Sākties, iestāties (par rītu, dienu).
Piemēri..[izlūki] katru vakaru iet sirojumos pa neitrālo joslu un dodas atpakaļ tikai ap to laiku, kad sāk gaisma svīst un nobāl zvaigznes.
  • ..[izlūki] katru vakaru iet sirojumos pa neitrālo joslu un dodas atpakaļ tikai ap to laiku, kad sāk gaisma svīst un nobāl zvaigznes.
  • ..austrumu malā debesīs svīda tikko manāms saullēkta gaišums.
  • Svīda jau rīts. Palsa rudens gaisma spiedās cauri rūtīm..
  • ..Gaišāk un drošāk aiz loga svīst diena.
  • pārn. ..Nakts valgs, kas tevi sien, ir iris, Tev dvēslē jauna diena svīst Ar pašas staru.
Avoti: 7-2. sējums