Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
svītrains
svītrains -ais; s. -a, -ā
svītraini apst.
1.Tāds, kam šī vairākas, daudzas svītras.
PiemēriSvītrains katūns.
1.1.ar not. galotni. Tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, sugā (par dzīvniekiem, augiem).
PiemēriVasarā svītrainā pele uzturas dažādu kultūraugu laukos, bet ziemo mežmalās, krūmos.., žagaru u. c. kaudzēs.
Avoti: 7-2. sējums