svītra
svītra -as, s.
1.Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā.
PiemēriVertikāla svītra.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
PiemēriAnitas uzacu svītras, tumšas un šauras, kā uzzīmētas, sakustējās, it kā notrīsēja.
1.2.Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
PiemēriNakts bij skaidra un vēsa. Gar ziemeļa pusi no rītiem jau ausa zaļgana svītra.
Avoti: 7-2. sējums