svītrot
svītrot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Veidot (kam) svītru vai svītras.
PiemēriSvītrot papīru.
2.Velkot svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs.
PiemēriRaita dialoga labad E. Feldmanis arī mēdz svītrot lugas tekstu un dara to bez dramaturga palīdzības..
Avoti: 7-2. sējums