Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
svītrots
svītrots -ais; s. -a, -ā
svītroti apst.
1.Divd. → svītrot.
2.Svītrains.
PiemēriViņš ir atpogājis savu gaiši svītroto žaketi, pārlicis vienu kāju pāri otrai, kalsns, sadrūmis, bet elegants.
  • Viņš ir atpogājis savu gaiši svītroto žaketi, pārlicis vienu kāju pāri otrai, kalsns, sadrūmis, bet elegants.
  • Etnogrāfiskais mantojums - krāšņie dažādo Latvijas novadu tautas tērpi, dekoratīvās kamanu un svītrotās vidzemnieku gultas segas liecina, ka latviešiem piemīt smalka un diapazonā plaša krāsu izjūta.
  • «Pati skaistākā no ābelītēm, ko vakar iestādījām, nolauzta...» - «Kā?... Rudens svītrotā?»
Avoti: 7-2. sējums