svītrots
svītrots -ais; s. -a, -ā
svītroti apst.
1.Divd. → svītrot.
2.Svītrains.
PiemēriViņš ir atpogājis savu gaiši svītroto žaketi, pārlicis vienu kāju pāri otrai, kalsns, sadrūmis, bet elegants.
Avoti: 7-2. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis