svītrot
svītrot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Veidot (kam) svītru vai svītras.
PiemēriSvītrot papīru.
- Svītrot papīru.
- Svītrot dēli.
- pārn. Viņi stāvēja ezera malā. Baltas ugunis no jahtām bālgani svītroja Neļķes seju.
2.Velkot svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs.
PiemēriRaita dialoga labad E. Feldmanis arī mēdz svītrot lugas tekstu un dara to bez dramaturga palīdzības..
- Raita dialoga labad E. Feldmanis arī mēdz svītrot lugas tekstu un dara to bez dramaturga palīdzības..
- Konstantīns Paustovskis stāsta, ka nevienu no dzirdētiem un pierakstītiem zīmīgiem teicieniem viņš pēc tam nevarējis izmantot savos darbos, tie neraduši kopsakaru ar pārējo tekstu, un.. tos bijis nepieciešams svītrot.
Avoti: 7-2. sējums