žāvēt
žāvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu. Arī kaltēt1.
PiemēriŽāvēt sēklu ar ventilatoru.
- Žāvēt sēklu ar ventilatoru.
- Pļāva un.. žāvēja sienu lietainajās vasarās līdz pat labības pļaujai, dažreiz pat līdz vēlam rudenim.
- Pirms kulšanas labība bijusi mākslīgi jākaltē. Tādēļ kopš seniem laikiem celtas rijas, kurās labības kūļi īpaši žāvēti.
- Otra viņa [vectēva] mājvieta bija klēts, uz kuras augšienes viņš gadiem ilgi žāvēja lietaskokus.
- Patiesībā vajadzētu meklēt ugunij zarus un žāvēt drēbes, lai tās naktī būtu sausas un varētu kaut cik normāli gulēt.
- Ja matus žāvē frizētavā, uztītus uz metāla rullīšiem, tiem jālieto pārmaiņus karsts un auksts gaiss.
1.1.Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
PiemēriŽāvēt ābolus.
- Žāvēt ābolus.
- Žāvēt sēnes.
- Žāvēti ziedputekšņi.
- Žāvētas aprikozes.
- ..brālis Juļuss pa pastu atsūta tik lielu mātes cepto maizes kukuli kā mājas dzirnavu akmeni. Arī divi saulē žāvētie sieri ir klāt.
- Mājas apstākļos ieteicams žāvēt garšaugu zaļumus, tos nesasmalcinot.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
PiemēriSaule iespīdēja gan pa mākoņu starpu, taču.. Ne tā īsti silda, ne žāvē savilgušo zemi.
- Saule iespīdēja gan pa mākoņu starpu, taču.. Ne tā īsti silda, ne žāvē savilgušo zemi.
- Arī lietum līstot, pietiekoši silts vējš vēl [septembrī] žāvē zārdā krautu pļāvumu, pajumtē liktu malku.
2.Konservēt, apstrādājot (gaļas produktus, zivis) ar dūmu plūsmu. Kūpināt (4).
PiemēriŽāvēt zivis.
- Žāvēt zivis.
- Žāvēts speķis.
- Jēra gaļa tiek žāvēta ar blīgznas un apses malku - bērza malka neder tāpēc, ka dod pārāk stipru siltumu.
- Klētī turēja graudus, sālītu gaļu mucā un žāvētu gaļu pie āķa griestos.
- Kaimiņos žāvē lučus, un dūmi kutina nāsis..
Avoti: 8. sējums