strūdzinieks
strūdzinieks -a, v.
strūdziniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; vēst.
Viens no cilvēkiem, kas, ejot gar krastu, vilka ūdens transportlīdzekli, parasti strūgu, vai airēja to.
PiemēriJēkabpils (Daugavas kreisajā krastā) sākusi veidoties 16. gadsimta otrajā pusē kā Daugavas strūdzinieku un plostnieku apmetne..
Avoti: 7-2. sējums