Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rasains
rasains -ais; s. -a, -ā; apst
rasaini apst.
1.Tāds, kas ir pārklāts ar rasu. Tāds, kur ir rasa.
PiemēriRasaini ziedi.
  • Rasaini ziedi.
  • Rasaini koku zari.
  • Rasains mežs.
  • Rasainā zāle glāstīja basās kājas.
  • Nāk nakts ar.. rasainām sudraba smilgām..
  • Atgriezās Liesma ar bērniem, nesot rokās dilles un nupat no dobes rautus,.. drusku rasainus gurķus.
  • Viņas seja saspringst, it kā viņa ieklausītos izkapšu dziedāšanā rasainā pļavā..
1.1.Tāds, kad ir rasa (par laikposmu).
PiemēriMazliet miglains, bagātīgi rasains Tosmares niedrēs trīsuļo rīts.
  • Mazliet miglains, bagātīgi rasains Tosmares niedrēs trīsuļo rīts.
  • Siena laika sākumu.. iezvana Saldumu Jānis, rasainā saullēktā skanīgi izkapti asinādams.
1.2.pārn. Tāds, ko klāj sīki ūdens pilieni, arī sviedru vai asaru lāses.
Piemēri..[automobiļa] logu tīrītāji dedzīgi vēcinājās pa rasainajiem priekšlogiem..
  • ..[automobiļa] logu tīrītāji dedzīgi vēcinājās pa rasainajiem priekšlogiem..
  • ..groži atkal noplīkšēja uz rasainajām [zirgu] mugurām..
Avoti: 6-2. sējums