rāpus
rāpus apst.
1.Balstoties uz rokām un ceļgaliem. Četrrāpus.
Piemēri..Jurka rāpus aizlīda atpakaļ līdz mežmalai. Tur viņš izslējās kājās..
1.1.Rāpojot (par dažiem dzīvniekiem, kukaiņiem).
PiemēriVaržukrupis var pārvietoties lēcieniem līdzīgi vardēm, bet biežāk - rāpus kā krupji.
2.Savienojumā ar verba «rāpot» formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
PiemēriViņa rāpus izrāpoja dārzā visas vagas un celiņus starp dobēm un izlasīja katru nezāli.
Avoti: 6-2. sējums