rāpus
rāpus apst.
1.Balstoties uz rokām un ceļgaliem. Četrrāpus.
Piemēri..Jurka rāpus aizlīda atpakaļ līdz mežmalai. Tur viņš izslējās kājās..
- ..Jurka rāpus aizlīda atpakaļ līdz mežmalai. Tur viņš izslējās kājās..
- ..nolīkst mugura [lasot kartupeļus]. Dibināts iemesls, lai mestos rāpus. ..Ne tikai rokas, arī ceļgali kāro just jauno zemi.
- Visa jumtaugša jau pilna [ar sienu], pārvietoties mēs varam tikai rāpus.
1.1.Rāpojot (par dažiem dzīvniekiem, kukaiņiem).
PiemēriVaržukrupis var pārvietoties lēcieniem līdzīgi vardēm, bet biežāk - rāpus kā krupji.
- Varžukrupis var pārvietoties lēcieniem līdzīgi vardēm, bet biežāk - rāpus kā krupji.
2.Savienojumā ar verba «rāpot» formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
PiemēriViņa rāpus izrāpoja dārzā visas vagas un celiņus starp dobēm un izlasīja katru nezāli.
- Viņa rāpus izrāpoja dārzā visas vagas un celiņus starp dobēm un izlasīja katru nezāli.
- «Tēvu es gandrīz neatceros. Man bija tāds kaķēna vecums, kad viņš pazuda.., bet brālis vēl tikai rāpus rāpoja.»
Avoti: 6-2. sējums